☰

Bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķinu sagatavošana

Jebkurš uzņēmums ir dibināts un strādā ar mērķi nopelnīt. Lai to sekmīgi darītu, laicīgi jāsamaksā kreditoriem un jāsaņem nauda no debitoriem, kredītu atmaksa jāveic laikā un noteiktam naudas apjomam jāpaliek uzņēmumā. Pēc kāda noteikta perioda, teiksim divreiz gadā, ir jāveic aprēķini ar mērķi noteikt saimnieciskās darbības un uzņēmuma efektivitāti. Šajā gadījumā rodas nepieciešamība sastādīt finanšu pārskatus.

Finanšu pārskatus veido ar mērķi atspoguļot uzņēmuma esošo stāvokli tirgū un salīdzināt to ar iepriekšējiem pārskatiem. Tiem jābūt saprotamiem un noderīgiem lietotājiem - informācija atspoguļota:

  1. savlaicīgi – tas parāda vispatiesākos skaitļus un stāvokli;
  2. patiesa – pamatotai un dokumentāli pārbaudāma;
  3. neitrāla – finanšu pārskats ir objektīvs un visiem lietotājiem vienlīdzīgs, neliekot uzsvaru uz kādu ieinteresēto pusi;
  4. saportama – lietotājiem bez profesionālas apmacības jāprot izprast pārskats;
  5. salīdzināma – lai finanšu rādītājus varētu salīdzināt ar citu uzņēmumu un industrijas rādītājiem un jaunāko informāciju ar iepriekšējo, pārskatos iekļauto informāciju.

Divas no gada pārskata būtiskākajām sastāvdaļām ir bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins. Ikvienam uzņēmumam gada pārskatā ir jāiekļauj augstākminētās sadaļas, tādēļ SIA Grāmatvedība piedāvā to izdarīt ātri, kvalitatīvi un profesionālā ceļā. Izvēloties mūsu finanšu pārskatu sagatavošanas pakalpojumus Jūsu uzņēmums ietaupīs vairāk, nekā algots uzņēmuma grāmatvedis.

Bilance

Bilance ir pārskata perioda beigās kontu formā sastādīts uzņēmuma valdījumā esošā īpašuma (aktīvu) un kapitāla (pasīvu) pretstatījums. Bilancē aktīvu kopējai vērtībai ir jābūt vai ir vēlams būt vienādai ar pasīvu kopējo vērtību.

Bilance tiek sastādīta ik gadu noteiktā laikā (parasti fiskālā gada beigās). Bilance bieži tiek raksturota kā uzņēmuma tā brīža finansiālās situācijas momentuzņēmums. Bilanci izmanto, piemēram, investori (lai zinātu, vai investēt uzņēmumā), bankas (lai zinātu, vai piešķirt uzņēmumam aizdevumu), rēķinot bankrota prognozi un citas institūcijas.

Bilances sastāvdaļas

Aktīvi (no latīņu valodas aktivus - aktīvs, rosīgs, darbīgs) ir grāmatvedības bilances daļa. Ar aktīvu parasti saprot firmas resursus, kuros investēta nauda. Aktīvā izdala vairākus posteņus, virsposteņos – ilgtermiņa ieguldījumi un apgrozāmie līdzekļi. Ilgtermiņa ieguldījumi sevī iekļauj nemateriālos ieguldījumus, pamatlīdzekļus un finanšu ieguldījumus. Apgrozāmie līdzekļi sastāv no krājumiem, debitoru parādiem, īstermiņa finanšu ieguldījumiem un naudas līdzekļiem.

Aktīvu posteņi bilancē izvietoti atkarībā no likviditātes pakāpes, t.i., atkarībā no tā, cik drīz katru aktīvu veidu var pārvērst naudas līdzekļos.

Apgrozāmos līdzekļus iespējams ātrāk pārvērst naudā, t.i., tiem ir augstāka likviditātes pakāpe nekā ilgtermiņa ieguldījumiem, tāpēc, ka ilgtermiņa ieguldījumi ir tā firmas daļa, kura nav domāta pārdošanai, bet tiek izmantota ilgu laiku, piedaloties saimnieciskajā un finansiālā darbībā.

Apgrozāmo līdzekļu likviditātes pakāpe nav vienāda - vislikvīdākie ir naudas līdzekļi, vērtspapīri, tad seko debitoru parādi un krājumi.

Pasīvi (no latīņu valodas pasivus - pasīvs, nedarbīgs) ir grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo firmas līdzekļu finansēšanas avotus, kas sagrupēti atbilstoši to piederībai noteiktam uzdevumam. Tāpat kā aktīvā, arī pasīvā izdala divus virsposteņus – pašu kapitāls un aizņemtais kapitāls. Pašu kapitālā ietilpst pamatkapitāls, papildkapitāls, rezerves un iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa. Aizņemtais kapitāls sastāv no ilgtermiņa un īstermiņa saistībām.

Bilances zelta likumi

Bilances pasīvā uzņēmumi atspoguļo finansēšanas avotus un tamdēļ daudzi to mēdz saukt par daļēju uzņēmuma kapitāla analīzi. Lai spētu ieinteresēt potenciālos investorus, sadarbības partnerus, bankas un citas uzņēmumam intersējošās puses ir vērts apsvērt kapitāla struktūras izveidi uzņēmuma agrīnajā stadijā. Tieši šī iemesla dēļ ir izveidoti bilances zelta likumi.

  1. Pirmais zelta likums norāda uz to, ka aktīva puses ilgtermiņa ieguldījumus ir jāfinansē no pašu kapitāla. Īpašnieki iegulda līdzekļus uzņēmuma pašu kapitālā un no tā iegādājas ilgtermiņa ieguldījumus, kuri paredzēti ilgāka laika lietošanas periodam. Ja nepieciešams aizņēmums, tad to vislabāk būtu ņemt apgrozāmo līdzekļu finansēšana – pārdodot preci vai pakalpojumu ir stabila naudas plūsma un aizdevumu vieglāk atmaksāt;
  2. Otrais zelta likums papildina pirmo – ja uzņēmumam nav lieku naudas līdzekļu, bet nepieciešams iegādāties ilgtermiņa ieguldījumus, ir ieteicams ņemt kredītu. Kredītu formēt uz ilgtermiņa (vismaz 1 gads) atmaksu, ideālajā gadījumā, kamēr ilgtermiņa ieguldījums(i) amortizējušies. Uzņēmumam ar šo soli ir jāspēj nodrošināt peļņa esošajā un nākamajos pārskata gados, lai veiktu kredīta atmaksu;
  3. 3. Pēdējais bilances likums iesaka, ka apgrozāmo līdzekļu finansēšanu nodrošina ar īstermiņa saistībām. Īstermiņa saistību atmaksas un apgrozāmo līdzekļu realizāijas periods nav ilgāks par 1 gadu, tas nozīmē, ka no realizētā uzņēmums droši varēs nosegt saistības ar pārdoto. Jāpiebilst, ka nav vēlams apgrozāmos līdzekļu finansēt ar kredītu, kura atmaksa ir vairāk kā 1 gads jeb ilgtermiņa saistībām un arī otrādi, - ilgtermiņa ieguldījumus ar īstermiņa saistībām.

Ievērojot šos un vēl daudzus citus grāmatvedības likumus kopā ar SIA Grāmatvedība Jūsu uzņēmums zaudēs raizes un negulētas naktis par pārskatu sastādīšanu un nodošanu. Mūsu kompānija sastādīs bilanci, ievietos to gada pārskatā un iesniegs attiecīgi gan uzņēmuma vadībai, gan valsts iestādēm.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Peļņas vai zaudējumu aprēķins (PZA) ir atskaites dokuments, kas kopā ar bilanci veido gada pārskatu, kā arī tā ir pamatinformācija uzņēmuma nākamā gada budžeta izstrādei. PZA atspoguļo uzņēmuma naudas ieņēmumus un izdevumus, kā arī iegūto peļņu vai radušos zaudējumus. Šis pārskats dod informāciju par uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem noteiktā laika posmā, parasti ceturksnī vai gadā. Summu, kas rodas aprēķina beigās apliek ar nodokli (SIA gadījumā uzņēmumu ienākuma nodokli). Ja pārskata gadā ir zaudējumi, tad to ar nodokli neapliek.

Pēc Latvijas Republikas likuma „Par uzņēmumu gada pārskatiem” PZA var tikt aprēķināts četros veidos:

  1. PZA aprēķins vertikālā formā, kas veidota pēc perioda izmaksu metodes. Vertikālā shēma tiek izmantota ražošanas un pakalpojumu sniegšanas jomās, jo šī shēma ir atvieglotāka salīdzinoši ar apgrozījuma izmaksu metodes;
  2. Visbiežāk izmantotā metode Latvijā ir vertikālā formā, kas veidota pēc apgrozījuma izmaksu metodes. Jebkuras sfēras uzņēmumi var pielietot šo metodi sastādo PZA.;
  3. Peļņas un zaudējuma aprēķins kontu formā pēc perioda izmaksu metodes;
  4. Peļņas un zaudējuma aprēķins kontu formā pēc apgrozījuma izmaksu metodes.

Pasaulē pielietotā izmaksu apgrozījuma metode ir visbiežāk sastopamā arī Latvijas uzņēmumu gada pārskatos. Jebkuram uzņēmumam ir tiesības izvēlēties vienu no četrām likumā atrunātajām shēmām un lietot to divus gadus pēc kārtas, kuru drīkst nomainīt tikai izņēmuma gadījumos.

Peļņas rādītājus aprēķina sākot no augšas, ievietojot ieņēmumus un virzoties uz apakšu, atņemot izmaksas. PZA raksta uzņēmuma izmaksas, zaudējumus, norakstījumus un nodokļa summas iekavās.

Iespējami uzņēmuma ieņēmumi, kuri atspoguļojas peļnas vai zaudējumu aprēķinā:

  1. Neto apgrozījums – uzrāda ieņēmumus no pamatdarbības (produkcijas pārdošanas un/vai pakalpojumu sniegšanas), no kuriem atņemtas atlaides un nodokļi;
  2. Gatavās produkcijas krājumu palielināšanās;
  3. Citi saimnieciskās darbības ieņēmumi – ieņēmumi, kas radušies saimnieciskās darbības dēļ, norāda arī ieņēmumus no pamatlīdzekļu izslēgšanas;
  4. Ieņēmumi no līdzdalības meitasuzņēmumos;
  5. Ieņēmumi no vērtspapīriem un ilgtermiņa aizdevumiem;
  6. Ienākumi no valūtas kursa paaugstināšanās, valūtas pirkšanas vai pārdošanas;
  7. Saņemtie līgumsodi u.c.

Iespējami uzņēmuma izdevumi, kuri atspoguļojas peļnas vai zaudējumu aprēķinā:

  1. Materiālu izmaksas;
  2. Personāla izmaksas;
  3. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas - izdevumi, kas radušies saimnieciskās darbības dēļ, norāda arī izdevumus no pamatlīdzekļu izslēgšanas;
  4. Procentu maksājumi;
  5. Īstermiņa ieguldījumi;
  6. Ārkārtas izdevumi;
  7. Peļņas nodokļa (uzņēmuma ieņēmuma nodoklis) un citu nodokļu maksājumi u.c.