☰


Telpu īre un īres līgums

Telpu īre ir telpas lietošanas tiesību nodošana personai, kas nav telpas īpašnieks, pretī saņemot maksu. Īrētas var tikt gan dzīvojamās telpas (dzīvokļi, mājas), gan nedzīvojamās telpas (biroji, veikali, noliktavas). Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības kādai citai personai var nodot tikai tās īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā ir ieguvusi šo telpu lietojumā.

Īrnieka (apakšīrnieka) vienīgais pamats dzīvojamās telpas lietošanai ir dzīvojamās telpas īres (apakšīres) līgums. Lai arī praksē, dzīvojamo telpu īpašnieki nereti cenšas izvairīties no īres līguma slēgšanas, šis līgums aizsargā gan īrnieku, gan pašu izīrētāju no dažādām nepatīkamām situācijām. Turklāt, īres līgumam obligāti ir jābūt noslēgtam rakstveidā un pa eksemplāram jāglabājas pie katras no darījumā iesaistītajām pusēm.

Īres līgums var tikt sagatavots kā notariālais akts. Tādā gadījumā tas tiktu reģistrēts Zemesgrāmatā – tas sniedz garantiju īrniekam, ka dzīvojamo telpu īpašnieku maiņas gadījumā, jaunajam īpašniekam būtu saistoši visi īres līgumā ierakstītie noteikumi. Taču, īres līguma ierakstīšana Zemesgrāmatā notiek salīdzinoši reti, jo dzīvojamo telpu īpašnieki nevēlas to darīt. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka nekustamo īpašumu ar Zemesgrāmatā ierakstītu īres līgumu ir grūtāk pārdot.

Īres līguma sastādīšana

Īres attiecības regulē Latvijas Republikas Civillikuma, Saistību tiesību daļas 14. nodaļa, kas veltīta īres un nomas attiecībām, kā arī likums “Par dzīvojamo telpu īri”. Šie likumi nosaka normas, pēc kurām jāvadās noslēdzot īres līgumu. Piemēram, likums “Par dzīvojamo telpu īri” nosaka termiņus, kādos īrnieks un izīrētājs var vienpusēji lauzt noslēgto īres līgumu, kā arī gadījumus, kad izīrētājam atļauts uzteikt īrniekam dzīvokli nekavējoties.

Pastāv arī vairāki noteikumi, kas likumos nav aprakstīti, taču ir svarīgi abām iesaistītajām pusēm. Šos noteikumus jāparedz īres līguma sastādīšanas procesā. Piemēram, sastādot īres līgumu, tajā jāieraksta, kura no iesaistītajām pusēm maksās par komunālajiem pakalpojumiem. Tāpat, nereti īres līgumos paredz, ka īrniekam ik pēc kāda noteikta laika perioda (piemēram, 5 gadi) ir jāveic dzīvojamās telpas kosmētiskais remonts.

Īres līguma sastādīšanas procesā būtu nepieciešams kārtīgi apdomāt dažādus scenārijus un jāiekļauj līgumā pat iespējams nenozīmīgi sīkumi, kas vēlāk var aiztaupīt daudz strīdu. Piemēram, vai īrniekam ir tiesības deklarēties īres dzīvoklī, vai īrnieks var turēt mājdzīvniekus, vai izīrētājam būs jāmaksā soda nauda, ja viņš vēlēsies lauzt īres līgumu pirms noteiktā termiņam.

Bez dažādiem iepriekš minētiem noteikumiem, īres līguma noslēgšanai nepieciešams vienoties par darījuma galvenajām sastāvdaļām – darījuma priekšmetu, termiņu un maksu. Standarta īres līguma sastādīšanas procesā tiktu iekļauta šāda informācija:

Beztermiņa īres līgumi kļūst arvien retāki, jo tie ir īpaši neizdevīgi dzīvojamo telpu īpašniekiem. Piemēram, gadījumā, ja tiešais īrnieks nomirst, tad viņa īres līgumu var pārņemt īrnieka mantinieki. Īpašniekam visizdevīgākais īres līguma termiņš ir viens vai divi gadi, kuru pēc termiņa beigām ir iespējams pagarināt.