Dāvinājums un dāvinājuma līgums

Dāvinājums Latvijas Republikas likumdošanas izpratnē ir juridisks darījums, kurā viena persona labprātīgi piesķir kādu mantisku vērtību otrai personai. Dāvināt var tikai rīcībspējīga persona, taču dāvanu saņemt var jebkura fiziska, kā arī juridiska persona. Lai īstenotu šo procesu, ir jānoslēdz dāvinājuma līgums, kas stājas spēkā no brīža, kad apdāvinātais pieņem dāvinājumu.

Dāvinājums var būt jebkuras lietas tiesības nodošana citai personai, taču visbiežāk ar dāvinājuma līgumu citai personai tiek nodotas nekustamā īpašuma tiesības. Tas tādēļ, jo saskaņā ar LR Civillikumu, līgumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, kas ierakstāmi Zemesgrāmatā, ir jānoslēdz rakstiskā formā. Dāvinājuma līgums var tikt īstenots kā:

• Privāts līgums;
• Privāts līgums ar notariāli apliecinātiem parakstiem;
• Notariāls akts.

Pirms dāvinājuma līguma sastādīšanas, abām darījumā iesaistītajām pusēm ir jāvienojas par to, kāda veida dāvinājuma līgums tiks noslēgts. Praksē izdala trīs veida dāvinājumus:

• Parasts dāvinājums, jeb bez atlīdzības dāvinājums – kad apdāvinātājs neko neprasa no apdāvinātā par piešķirto dāvanu.
• Dāvinājums ar uzlikumu – līgumā tiek minēts, kā dāvana jāizmanto, noteikts izmantošanas ilgums, vai ierobežojumi, ko apdāvinātais nedrīkst darīt ar dāvinājumu (piemēram, apgrūtināt, vai atdāvināt bez apdāvinātāja piekrišanas).
• Dāvinājums kā atlīdzība, jeb dāvinājums atlīdzības nozīmē – dāvinājums tiek piešķirts kā atlīdzība vai pateicība par kādu darbu, palīdzību vai rīcību.

  Dāvinājuma līguma sastādīšana

  Dāvinājuma līguma sastādīšanas procesā ir rūpīgi jāizrunā un precīzi jāapraksta tā priekšmets. Ja tiek dāvināta zemes, ir jānosaka tikai tās platība, taču, ja tiek dāvināts viss apdāvinātāja īpašums, tad detalizēti jāuzskaita tā sastāvs (gan kustamais, gan nekustamais īpašums un pat dzīvnieki, ja tādi ir). Tāpat, dāvinājuma līgumā jāuzskaita visas saistības, kas, kopā ar tiesībām uz dāvinājuma līguma priekšmetu, pāriet uz apdāvināto.

  Gadījumā, ja dāvinājuma līguma priekšmets ir nekustamais īpašums, nepieciešams līgumā atrunāt tā ierakstīšanu Zemesgrāmatā, kā arī dāvinājuma pieņemšanas kārtību (piemēram, kurā brīdī īpašums tiek nodots apdāvinātajam). Tāpat, LR Civillikums neparedz pirmpirkuma tiesības nekustamā īpašuma dāvināšanas gadījumā, tādēļ, ja nepieciešams, tiek ieteikts līgumā iekļaut atsevišķus noteikumus šajā jautājumā.

  Dāvinājuma līgumos var iekļaut dažādus, katrai situācijai atbilstošus, noteikumus. Standarta līguma gadījumā, dāvinājuma līgums sastāv no šādām detaļām:

  • Informācija par apdāvinātāju;
  • Informācija par apdāvināmo;
  • Detaļas par līguma priekšmetu – adrese, platība, kadastra numurs, tās vērtība naudas izteiksmē u.c.;
  • Ar dāvanu saistītie apgrūtinājumi, vai to neesamība;
  • Apdāvinātāja piekrišana dāvināt līguma priekšmetu apdāvinātajam un to ierakstīt Zemesgrāmatā;
  • Apdāvinātā pateicība pieņemot dāvanu un apliecinājums, ka tās faktiskais stāvoklis apdāvinātajam ir zināms;
  • Lūgums līgumu ierakstīt Zemesgrāmatā un vienošanās par to, kura no pusēm kārtos ar Zemesgrāmatu saistītās formalitātes un segs izdevumus;
  • Brīdis, ar kuru līgums stājas spēkā;
  • Strīdu risināšanas kārtība;
  • Līguma eksemplāru skaits un valoda;
  • Abu pušu paraksti.

  Pēc dāvinājuma līguma sastādīšanas un parakstīšanas, to iesniedz Zemesgrāmatā kopā ar nostiprinājuma lūgumu. Ierasts, ka nostiprinājuma lūgumu sastāda notārs atkarībā no noslēdzamā darījuma satura. Tāpat notārs apstiprina lūdzēju parakstus, rīcībspēju un pārstāvības tiesības. Notārs var sastādīt arī dāvinājuma līgumu. Tādā gadījumā, tas būs atbildīgs par līguma saturu un atbilstību likumam, kā arī varēs veikt ierakstu Zemesgrāmatā elektroniski.